3 lietas, kuras pusaudžiem jāprot paveikt patstāvīgi

Pusaudži, kuri tikai vēl mācās un apgūst plašāku izpratni par dzīvi un to, kā notiek lietas, bieži vien izvēlas neklausīties padomos un ieteikumos no vecākiem vai skolotājiem.

Tas tā vienkārši ir – jauniešu maksimālisms un uztvere rada pretestību un vajadzību visu apšaubīt, pārbaudīt pašiem un mēģināt darīt diametrāli pretēji tam, kā novērojuši darām vecākus vai citus pieaugušos (cerot iegūt citu rezultātu, kā viņu novēroto). 

Taču, lai arī iestāstīt pusaudžiem kādu dzīves patiesību vai atziņu ir gana sarežģīti, jo pirmais instinkts ir nepieņemt to, ir lietas, kuras vecākiem jācenšas iemācīt (kas gan jādara jau no agrāka vecuma), lai bērnam, sasniedzot pusaudža gadus, dažas lietas būtu kā stabils pamats – izpratnes un rīcības, kas iemācīts agrāk un kuras pusaudža gados būtu jāprot paveikt un jāizprot patstāvīgi. 

Attieksme pret naudu

Laikmetā, kurā dzīvojam, šis ir ārkārtīgi būtisks punkts, kas jāmāca savam bērnam jau ļoti agri vien tāpēc, lai vēlāk, kļūstot par pusaudzi un pieaugušo, būtu daudz vieglāk.

Pārāk brīva attieksme pret naudu, nepārdomāti paņemti kredīti, neapzināšanās, cik lielas problēmas var sagādāt tērēšana, pirms domāšanas kā pelnīt – šie ir tikai daži punkti. Un jaunietim, kas šīs lietas nav iemācījies vēl vecāku paspārnē, uzsākot savu patstāvīgo dzīvi būs daudz sarežģījumu. 

Nevajadzētu apmierināt ikvienu bērna vēlmi, pērkot visu, ko vien iegribas. Jāskaidro naudas nozīme un jāparāda, cik daudz jāstrādā, lai pie tās tiktu un to novērtētu. Jāļauj pašiem pelnīt un pašiem tērēt, sekojot līdzi tam, cik daudz naudas jaunietim ir un kas notiek, kad tā beidzas. 

Attieksme pret darbu

Pusaudzim jāprot strādāt – jāsaprot, kas ir darbs un cik atbildīgi pret to jāizturas. Jāizprot darba vērtība un nozīme, zinot, kas ir solījums vai apņemšanās kaut ko izpildīt un kādas ir sekas, ja solītais izpildīts netiek. Darba ētiku, vērtību un nozīmi noteikti der sākt mācīties jau pusaudža gados. 

Bērniem atņemt bērnību noteikti nevajag, taču lielo dzīves pamatu nemācīšana ir bieža vecāku kļūda. Mēģinot šādi pasargāt bērnu un “paildzinot bērnību” tikai sarežģījam jaunā cilvēka spēju iekļauties tālākajā dzīves plūsmā. 

Izpratne par sekām

Ikvienai rīcībai ir sekas, to apzinās teju ikviens pieaugušais, un ja arī neapzinās, vai šī apziņa ir vājāka, rezultāts bieži vien ir negatīvas. Pusaudzim jāprot apzināties tas, ka ikvienai darbībai ir konkrētas sekas, kas arī, protams, ir vecāku pienākums to iemācīt jau agrā vecumā, ar laiku attīstot un ļaujot atklāt arvien vairāk situāciju un seku veidus. 

Pusaudzim jāapzinās, ka sekas var būt gan labas, gan sliktas, un jāprot izvērtēt, vai konkrētā darbība ir to seku vērta. Protams, jaunieši tikai mācās apgūt situācijas, rīcības, to sekas un savu darbību nozīmi, tāpēc kļūdās praktiski ikviens un tas ir normāli. Taču vismaz apziņai par šādu konceptu ir jābūt ikvienam cilvēkam, tam sākot plašāk attīstīties jau pusaudža vecumā. 

Protams, ir vērtīgi, ka pusaudzis prot pagatavot sev pusdienas, uzkopt māju, izmazgāt veļu , sakārtot māju un pastāvīgi mosties no rīta. Taču šīs lietas iemācīties laika gaitā ir daudz vienkāršāk (jo tās ir nepieciešamas pamatvajadzību apmierināšanai), kā veidot nākotni un dzīvi, neapzinoties daudz būtiskākas un nepieciešamākas lietas dzīvē – kā augstāk minētās!