Kā nopelnīt, pārdodot savas vecās mantas internetā?

Ja tā pavērojam, internetā ir daudz sludinājumu, domubiedru grupu sociālajos portālos, kuros cilvēki ievieto sludinājumus un postus, pārdodot savas vecās mantas, kas uzkrājušās mājās, bet vairs netiek izmantotas.

Šķiet tik vienkārši, vai ne? Tā vietā, lai vienkārši izmestu ārā lietas, kas mums vairs nav vajadzīgas, tās taču var pārdot citiem, kam tās ir vajadzīgas.

Kāpēc mēs to nedarām? 

Ikreiz, kad notiek lielā mājas, garāžas, šķūņa vai bēniņu tīrīšana, izmetam ārā neskaitāmi daudz lietu, ko uzskatām par vecām, nevajadzīgām, nederīgām (mums), pat īsti neiedomājoties, ka tās varētu noderēt kādam citam – turklāt, ja arī iedomājamies, uzskatām, ka tā tāpat ir pārāk liela noņemšanās, neviens taču to nepirks un tā tālāk. Tomēr mēģināt taču var, vai ne? Turklāt šādi ne tikai papildināsim savu maciņu, bet arīdzan, iespējams, sniegsim iespēju kādam tikt pie tiešām nepieciešamas lietas par pavisam simbolisku cenu. Un nebūs nepieciešams aizdevums, lai iegādātos ko jaunu, samaksātu par rēķinu vai zālēm, jo nu pašiem būs lieki (cik nu lieki) naudas līdzekļi.

Tad ar ko sākt? 

Pie nākamās mājas tīrīšanas reizes, izveidojam „nevajadzīgo, bet pārdodamo lietu kaudzi”. Nevajag sākt ar lielu kvantumu. Pietiks arī ar piecām, desmit mums vairs nederīgām lietām. Protams, ir tās nevajadzīgās lietas, kas patiešām vairs nebūs vajadzīgas nevienam (salauztas, sabojātas lietas, neejoša elektronika u.tml.). Izvērtējam, vai atlikto lietu kaudzīte patiešām kādam varētu noderēt un kādiem mērķiem (arī rezerves daļas skaitās). 

Tālāk rūpīgi safotografējam mūsu izvēlētās lietas, kas mūsdienās ir pavisam viegli – pāris minūtes ar savu viedtālruni un bildes gatavas. Uzrakstām vismaz teikumu, divus, par katru lietu – kas tas ir, vai kāds ir defekta līmenis, un iepostojam to visu kādā atbilstošā sociālo portālu grupā. Un gaidām. Ja darām to eksperimenta pēc un pirmo reizi – nospraužam mērķi, ja divu nedēļu laikā nevienam nav radusies interese par piedāvātajām lietām – metam tās ārā.

Visbiežāk cilvēkus uztrauc tas, kur es glabāšu visas nevajadzīgās lietas, kamēr tām atradīsies kāds pircējs. Tieši tāpēc arī vajadzīgs šis „derīguma termiņš”. Neaizmirstam to norādīt arī internetā ievietotajā informācijā, kas būs būtiski tiem, kas tomēr vēlēsies šīs lietas iegādāties. 

Vēl viens būtisks moments – cenas noteikšana.

Ja skaidri zinām, par cik esam iegādājušies konkrēto lietu, cik ilgi to esam lietojuši un kādā stāvoklī tā ir, varam parēķināt cenu no tā. Bet, ja patiešām nezinām, cik prasīt par konkrēto lietu – piedāvājam iespēju pircējam pašam piedāvāt savu cenu un iespēju vienoties. Tikpat labi, ir sludinājumi, kuros atdod lietas pret šokolādes tāfelīti vai citām garšīgām lietām. 

Arī grāmatas, kas bieži vien mājas tīrīšanas procesā nokļūst ārā sviežamo lietu kaudzē, ir vērts safotografēt un iepostot internetā – reizēm tās kādam var būt pat ļoti saistošas un nepieciešamas, īpaši, ja tās atrodas obligāti lasāmo grāmatu sarakstā skolēniem.

Pārdošana internetā noteikti nav veids, kā pelnīt iztiku vai kļūt stāvus bagātam (ja vien jums nepieder kas ārkārtīgi vērtīgs un antīks), tomēr atbrīvoties no vecajām lietām tā var, turklāt dodot tām, iespējams, jaunu dzīvi.