Ziemeļu vērtības — kāpēc laime nav iedomājama bez uzticības?

“Pasaules laimes ziņojums” ir ikgadējs ziņojums, kurā 155 valstis tiek sarindotas atkarībā no to iedzīvotāju laimes līmeņa. Ziņojums balstās uz aptaujas anketām, kur jāsniedz atbildes uz subjektīviem jautājumiem, kas saistīti ar ienākumiem, sociālo atbalstu, sabiedrību, personisko brīvību, kā arī korupcijas līmeni. 

Kopš pirmā “Pasaules laimes ziņojuma” 2012. gadā TOP 10 gadu no gada ir ierindojušās Ziemeļvalstis — Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija un Islande. 2017. gadā Norvēģija bija pirmajā vietā, apsteidzot Dāniju, kura iepriekš bija topa galvgalī trīs gadus pēc kārtas.

Kāpēc Ziemeļvalstis?

Kāds ir Ziemeļvalstu noslēpums, un kāpēc tās gūst tik augstu vērtējumu laimes pētījumos? 

Īsi sakot, Ziemeļvalstīs ir ļoti spēcīga sociālā atbalsta sistēma, un tās parasti saistās ar labu veselības aprūpi, vienlīdzību, labu izglītību, demokrātiju, drošumu un drošību, kā arī zemu korupcijas līmeni privātajā un publiskajā sfērā. 

Bet ir vēl viena svarīga iezīme, kāpēc Ziemeļvalstīs cilvēki ir tik laimīgi, un tā ir uzticība, kas arī būs šī raksta uzmanības centrā.

Uzticība visa pamatā

Runājot par uzticību Ziemeļvalstīs, mēs domājam uzticēšanos gan, teiksim, kaimiņiem, gan ierēdņiem. 2010. gadā “Labklājības indekss” atklāja, ka 74 % norvēģu, 64 % dāņu, 60 % somu un 56 % zviedru uzskata, ka citiem cilvēkiem var uzticēties.

Andreass Bergs, ekonomists Lundas universitātē un Industriālās ekonomikas izpētes institūtā, apgalvo, ka pastāv “izplatīts uzskats, ka vairumam cilvēku var uzticēties, un šis fakts saistīts ar tādām lietām kā līgumu ievērošana, uzticamiem darījumiem, godīgu uzvedību un, protams, uzticamu izturēšanos.”

Uzticēšanos var raksturot kā drošības izjūtu, ko sniedz pārliecība — kāds vai kaut kas ir uzticams un godīgs

Kas ir uzticēšanās?

Merriam Webster vārdnīcā uzticība definēta šādi:

1. Droša paļaušanās uz kāda vai kaut kā īpašībām, spējām, vai patiesumu; kāds vai kaut kas, uz ko paļaujas.

2. Atkarība no nākotnes vai kaut kā nejauša; cerība; paļaušanās uz samaksu par piegādātu īpašumu (piemēram, tirdzniecība); kredīts [iegādāties mēbeles kredītā].

3. Īpašuma līdzdalības daļa, ko kāda persona tur citas personas labā; uzņēmumu vai korporāciju apvienība, ko vieno juridisks līgums, jo īpaši tāds, kas ierobežo vai draud ierobežot konkurenci.

Citiem vārdiem sakot, uzticēšanos var raksturot kā drošības izjūtu, ko sniedz pārliecība — kāds vai kaut kas ir uzticams un godīgs. 

Uzticības pārbaudīšana

2013. gadā Reader's Digest veica globālu sociālu eksperimentu, tā saucamo “maka testu”, 16 ietekmīgās pasaules pilsētās. Šajā eksperimentā maks, kurā bija ievietots tā īpašnieka vārds un telefona numurs, ģimenes attēls, vizītkartes un nauda 50 $ vērtībā, tika “pazaudēts” kādā publiskā vietā, lai pārbaudītu, vai maks tiks atdots tā īpašniekam.

Pirmajā vietā šajā eksperimentā bija Somijas galvaspilsēta Helsinki, kura bija vienīgā eksperimentā iekļautā Ziemeļvalsts pilsēta; Helsinkos maks tika atdots 11 reizēs no 12. 

Uzticība pilnā atklātībā

Vēl viens piemērs uzticības līmenim Ziemeļvalstīs atrodams daudzos stāstos, ko valstu viesi vai iedzīvotāji, kas te atgriežas pēc ilgākas prombūtnes, publicē internetā. Šajos stāstos pausta neizpratne par redzēto, kad mazuļi ratiņos vienkārši atstāti pie kāda veikala vai kafejnīcas, kamēr vecāki dodas iekšā, lai kaut ko nobaudītu. 

Iebraucējiem šāds uzticības līmenis un sociālā vienotība ir grūti izprotama un aptverama. Bet Ziemeļvalstīs ir vēl viens piemērs tam, kā uzticēšanās ir iesakņojusies sabiedrībā.

Pārredzamība un korupcija

Ar uzticēšanos cieši saistīta ir pārredzamība.

Kopš 1996. gada Transparency Internatoinal publicē Korupcijas uztveres indeksu, kurā katru gadu valstis tiek sarindotas atkarībā no tajās uztvertā korupcijas līmeņa, pamatojoties uz tajās veiktu pētījumu.

2016. gadā no 176 novērtētajām valstīm Dānija un Jaunzēlande ierindojās dalītā pirmajā vietā, otrā bija Somija, Zviedrija ieguva trešo vietu, bet piekto vietu dalīja Norvēģija un Singapūra.

Kurš saka patiesību?

2013. gadā ikgadējais “Uzticības barometrs”, kuru veido globālā komunikāciju mārketinga firma Edelman, atklāja, ka no 31 000 aptaujātajiem respondentiem 26 tirgos tikai 18 % norādīja, ka viņi tic tam, ka uzņēmumu vadītāji saka patiesību. 

Šie statistikas dati, iespējams, atvērs Jums acis. Bet vēl satraucošāks ir fakts, ka šis skaitlis ir ļoti tuvu 13 % cilvēki, kuri norādīja, ka uzticas valsts ierēdņiem.

ScienceNordic publicētā rakstā Bo Rotšteins, zviedru politologs un profesors Oksfordas universitātē, kurš veicis pētījumu par sociālo kapitālu un to, kā sabiedrība un valdība ietekmē cilvēku savstarpējo uzticēšanos, norāda — ja mēs uzticamies izpildvarai, mēs vairāk uzticamies arī viens otram.

Vienkāršākai uzņēmējdarbībai nepieciešama uzticēšanās

Ja starp darbiniekiem, uzņēmuma vadību un, vēl svarīgāk, klientiem pastāv uzticība uzņēmums plauks un zels

Runājot par biznesu, ir skaidrs — ja visas puses uzticas cita citai, darījumi norit daudz vieglāk, jo puses apzinās, ka visi darījumi tiek veikti tā, lai labumu gūtu visas puses. Ja uzticība ir kopēja vērtība, puses sadarbojas un pieņem, ka neviena no tām nemēģinās pārspēt vai apiet citu. 

1972. gadā Nobela balvas ieguvējs ekonomists Kenets Arovs teica: “Patiesībā ikviens komerciāls darījums sevī ietver uzticēšanos, pavisam noteikti katrs darījums, kas notiek kādā laika posmā. Var ticami apgalvot, ka lielā mērā par globālās ekonomikas gausumu ir atbildīgs tieši savstarpējās uzticības trūkums.”

Uzticība pozitīvi ietekmē arī uzņēmuma klientus. Inc.com žurnālists Lū Dibuā 2010. gada rakstā “How To Build A Corporate Culture of Trust” atklāja: “Ja starp darbiniekiem, uzņēmuma vadību un, vēl svarīgāk, klientiem pastāv uzticība uzņēmums plauks un zels.” 

Dibuā arī rakstīja: “Nepieciešamība veidot un vairot spēcīgas attiecības ir svarīga ne tikai uzņēmuma panākumiem, bet arī spējai izdzīvot.

Spēcīgas attiecības veidojas, gūstot uzticību laika gaitā. Kamēr vairumā citu uzņēmuma darbības jomu nepieciešams veikt dažādus mērījumus, uzticību izmērīt ir ļoti grūti. Tomēr uzticības trūkuma ietekme gan ir skaidri redzama (neapmierināti klienti, darījumu skaita samazināšanās) un, galu galā, arī izmaksā visai dārgi.

Šajā pašā rakstā uzticības speciālists Čārlzs Grīns, ASV konsultāciju uzņēmuma dibinātājs un izpilddirektors, norāda: “Organizācijai, kurā ir augsts uzticības līmenis, ir jāizturas uzticami, kā arī jāspēj uzticēties citiem.”

Uzticēšanās kā ekonomikas resurss

Uzticēšanās ir valūta ar milzīgiem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem ieguvumiem

2017. gadā Ziemeļu Ministru padome sagatavoja pārskatu “Uzticēšanās — Ziemeļu zelts”, kurā minēja: “Runājot ekonomikas vārdiem, sociālā uzticēšanās samazina darījumu izmaksas, proti, tās izmaksas, kas saistītas ar līguma izpildes nodrošināšanu”. Pārskats liecina, ka augsta līmeņa sociālā uzticība, iespējams, ir svarīgākais sabiedrības ekonomikas resurss.

Reičela Botsmane, austrāliešu pētniece, kura pasniedz Oksfordas universitātē, EUobserver atklāja, ka Ziemeļvalstis saprot — uzticēšanās ir valūta ar milzīgiem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem ieguvumiem.

Kā atklāj “Pasaules laimes ziņojums”, valstīs ar augstāku uzticības līmeni arī dzīves kvalitāte parasti ir augstāka. Uzticēšanās un ticamība ir kārtīgi funkcionējošas sabiedrības pazīme gan attiecībā uz personisko, gan profesionālo dzīvi. 

Uzticēšanās masu medijiem

2017. gada aptauja par uzticēšanos medijiem, ko veic Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU), atklāja, ka Dānija, Zviedrija un Somija ir trīs no TOP 5 valstīm, kurās cilvēki uzticas tradicionālajai televīzijai, radio un drukātajiem medijiem.

Roberto Suaress, EBU mediju izpētes dienesta vadītājs, norādīja: “Tas ir nomierinoši, ka sabiedrības uzticēšanās masu medijiem Ziemeļvalstīs ir tik spēcīga, un patiesībā uzticības līmenis Eiropā tikai pieaug.” Suaress turpina: “Šajā post-patiesības pasaulē, ir iedrošinoši redzēt, ka sabiedrība spēj atšķirt konkurējošus ziņu avotus un ir izvēlējusies uzticēties tradicionālajiem medijiem.”

Kam Jūs uzticētu savu naudu?

Padomājiet, kā Jūs attiecaties pret apdrošināšanas sabiedrībām un bankām. Kā nolemjat, kura sabiedrība Jums ir piemērotākā? Vai tā ir sabiedrība, kuru lieto arī Jūsu ģimenes locekļi? Vai lēmumu pieņemat, balstoties uz atsauksmēm internetā? Vai drauga ieteikuma? 

Lai arī kādi būtu Jūsu kritēriji, lēmumu pieņemt nav viegli. Galu galā — Jūs savus līdzekļus uzticat trešai pusei. 

Kā norādīts 2015. gada IBM aptaujā, tikai 43 % no klientiem ASV apgalvoja, ka viņi uzticas apdrošināšanas nozarei kā tādai. Runājot par bankām, kāds cits pētījums ASV atklāja, ka 64 % respondentu uzskata, ka viņu primārajai bankai ir labs tēls un reputācija. Bet tikai 37 % norādīja, ka bankas kā tādas ir uzticamas.

Turklāt tikai 52 % respondentu bija pārliecināti, ka “lieliski pārzina”, par ko viņu banka iekasē komisijas maksu. Kāds ir secinājums? Klienti vienkārši uzticas, ka viņu banka rīkosies “pareizi”.

Ferratum Money, pionieris un starptautiska vadoša sabiedrība finanšu tehnoloģiju un mobilo aizdevumu jomā, tika dibināta Helsinkos, Somijā, 2005. gadā. Mūsu darbības pamatā ir tādas ziemeļu vērtības kā uzticība, godīgums, uzticamība un ilgtspējība. 

Mēs, Ferratum Money, uzskatām, ka darījums ir kas vairāk par finanšu darījumu — tā ir savstarpēja apmaiņa, kuras pamatā ir uzticība. Kā teicis Kenets Arovs: “Patiesībā ikviens komerciāls darījums sevī ietver uzticēšanos, pavisam noteikti katrs darījums, kas notiek kādā laika posmā.” 

Domājot par sabiedrību

Mēs visi vēlamies justies droši, piederīgi sabiedrībai un būt daļa no sistēmas, uz kuru varam paļauties.

Mēs visi vēlamies justies droši, piederīgi sabiedrībai un būt daļa no sistēmas, uz kuru varam paļauties. 

Cilvēki Ziemeļvalstīs ir ieinteresēti maksāt lielākus nodokļus, lai atbalstītu valdības sociālo pakalpojumu politiku, jo viņi ir pārliecināti, ka līdzpilsoņi neizmantos šo sistēmu ļaunprātīgi.

Jau minētajā ScienceNordic rakstā Bo Rotšteins saka: “Starp zemu korupcijas līmeni un augstu uzticēšanās līmeni ir redzama stingra saistība.” 

Runājot par sociālajiem pakalpojumiem Ziemeļvalstīs, Rotšteins referātā vietnei SSRN “ir acīmredzami, ka valstis, kurās sociālā uzticēšanās ir ļoti izteikta, ierindojas augstāk arī ekonomiskās vienlīdzības ziņā; šīs valstis ir Ziemeļvalstis, Nīderlande un Kanāda. Turklāt šīs valstis ir pielikušas daudz pūļu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, jo īpaši attiecībā uz savu publiskās izglītības un veselības aprūpes politiku, iespējām darba tirgū un (nesen) arī dzimumu vienlīdzību.”

Rakstā žurnālam Nordic Labour Journal, Helge Skirbeka no Lovisenbergas universitātes norāda “Uzticēšanās nerada labklājību, bet labklājība nevar pastāvēt bez uzticēšanās. Labklājība nav iespējama, ja neuzticaties tam, ka sociālās iestādes strādā, ka politiķi nav korumpēti un ka pastāv funkcionējoša tiesu sistēma.”

Tajā pašā žurnālā Sigruns Aslands no Agenda, Norvēģijas vadošās domnīcas, norāda: “Uzticēties nozīmē, ka mēs jūtamies drošāk, sociālās attiecības kļūst vienkāršākas un mēs izmantojam sociālās institūcijas. Tomēr tas nenotiek pats par sevi, tas ir labas politikas rezultāts. Mums ir nepieciešamas kopīgas tikšanās vietas, un mums nepieciešams sajust, ka mums visiem ir vienlīdzīgas iespējas. Uzticība ir jāizmanto, un tā nedrīkst beigties. Mūsos ir daudz uzticības, bet tā ir jāizmanto.”

Mēs Ferratum Money ticam, uzticībai un pārredzamībai. Tu saņem to, ko redzi.